=========================================================== Š Ā J Ā S D I E N Ā S =========================================================== Divi svarīgākie notikumi Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizītes Vācijā pirmajā dienā bija, pirmkāt, saruna ar federālo prezidentu Romānu Hercogu viņa pastāvīgajā rezidencē Belvī pilī federālajā galvaspilsētā, otrkārt, G.Ulmaņa runa "Par jaunu partnerību Eiropā" Eiropas akadēmijā Berlīnē. Federālais prezidents R.Hercogs sarunā ar G.Ulmani uzsvēris, ka Latvijas integrācijai Eiropā - Eiropas Savienībā - neesot alternatīvas un ka pašreizējai politiķu paaudzei šis veikums jāatstājot bērniem. Viņš arī paudis sapratni par ārpilsoņu situāciju Latvijā. Berlīnes birģermeistars Eberhards Dīpgens pavadījis G.Ulmani pie Brandenburgas vārtiem, kurus greznoja Latvijas un Berlīnes karogi. Vēlāk pilsētas rātsnamā E.Dīpgens paudis prieku, ka Latvijas prezidenta vizīte sākusies Vācijas galvaspilsētā (šī ir pirmā Latvijas valsts galvas vizīte Berlīnē visā abu valstu attiecību vēsturē). Berlīnes birģermeistars runājis arī par Latvijas tautas tiesībām izvēlēties "drošības aliansi, kas nevienu neapdraud". G.Ulmanis ar kundzi parakstījās Berlīnes Zelta grāmatā. Eiropas akadēmijā G.Ulmanis teicis: "Aicinu rietumvalstis pārvarēt patmīlību un saskatīt visos Eiropas reģionos partnerus sarunām par nākotnes Eiropu. Latvija vēlas kļūt par tāda foruma dalībnieci". Viņš mudinājis vācu pusi iesaistīties "Baltijas kā nākotnes eiropeiska modeļa" veidošanā. "Latcvija mēģina atrast savu vietu rietumvalstu politikā ar Krieviju, Latvija piedāvā Eiropai durvis uz Krieviju", teicis G.Ulmanis. Trešais svarīgākais runas motīvs: tolerance un nacionālā pašapziņa abas kopā ir "Eiropas pamats un lielākā bagātība". Notikusi arī Berlīnes un Brandenburgas pavalsts Centrālās bankas prezidenta Klausa Dītera Kūbahera saruna ar Latvijas Bankas prezidentu Eināru Repši. Spriests, kā garantēt iedzīvotāju noguldījumus un par pašvaldību banku pieredzi Vācijā. =========================================================== Uzņēmēja Andra Šķēles kandidatūra Ministru prezidenta amatam netiek vienlīdz atzinīgi vērtēta visu to Saeimas frakcij vidū, kas gatavojas veidot jauno valdību. "Latvijas ceļš" uzskata, ka piemērotāka būtu politiski atbildīga persona, ko no sava vidus izvirzītu kāds politiskais spēks. Vairākas frakcijas pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nolēmušas iepazīties ar Valsts Kontroles un Prokuratūras rīcībā esošo informāciju par A.Šķēli. Kaut gan sešas Saeimas frakcijas (Dmokrātiskā partija "Saimnieks", "Tēvzemei un brīvībai", "Latvijas ceļš", LNNK, Zemnieku savienība un Kristīgo demokrātu savienība rakstiski un Vienības partija vārdiski), "Latvijas celā" un zemsaviešos šī kandidatūra var negūt nepieciešamo atbalstu. Zemsaviešu pretenzijas var nāķt no Godmaņa laikiem, kad A.Šķēle strādāja Lauksaimniecības ministrijā. Savukārt Māris Gailis prezidentam adresēto aicinājumu valdības veidošanu uzticēt A.Šķēlem parakstījis ar piebildi, ka no politiskās loģikas izriet nepieciešamība valdības veidošanu uzticēt "ceļiniekiem", kam to vēl nav mēģinājusi. "Latvijas ceļš" esot gatavs apspriest arī citas kandidatūras, paturot prātā arī savējos - Māri Gaili un Anatoliju Gorbunovu. Iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons bijis vēl kategoriskāks: "Es noraidoši skatos uz šo kandidatūru, un tas ir saistīs ar maniem tiešajiem pienākumiem". Daudzi uz A.Šķēli skatās ar aizdomām tādēļ, ka viņš bijis Daiņa Ģēģera vietnieks, kura vārds saistās ar skandalozās firmas "Lata International" izšķērdībām. =========================================================== Paredzētsm, ka šodien, 12.decembrī valdības sēdē konceptuāli tiks izskatīts jautājums par mnimālās darba algas (tagad tā ir Ls 28 mēnesī) paaugstināšanas iespējām. Ja valdība nolemtu minimālo mēnešalgu paaugstināt līdz Ls 50, piektdien, 15.decembrī, plānotā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības protesta akcija (ielu gājieni un demonstrācija) nenotiktu. =========================================================== Saeimas Juridiskā komisija nosūtījusi visām Saeimas frakcijām aicinājumu izdiskutēt likuma par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanas problēmuuuuu iespējamo risinājumu. Juridiskā komisija uzskata, ka iespējami vairāki varianti, kā izmantot VDK darbinieku un ziņotāju kartotēkas. Viens no tiem ir publicēt Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā (TSDC) esošās ziņas par VDK darbiniekiem un informatoriem un saglabāt ierobežojumus viņiem ieņemt attiecīgos amatus. Otrs variants ir nepublicētt kartotēkas ziņas un saglabāt ierobežojumus ieņemt amatus. Trešais variants ir publicēt kartotēkas un atcelt visus amatu ierobežojumus. Ceturtais variants ir publicēt TSDC rīcībā esošās ziņas par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri ieņem noteiktus amatus, un atcelt visiem VDK darbiniekiem un informatoriem ieņemt attiecīgus amatus. Vēl esot arī iespēja nepublicēt kartotēkas, iesaldējot tāš uz kādu termiņu, un atcelt visus ierobežojumus VDK darbiniekiem un informatoriem ieņemt attiecīgus amatus. =========================================================== Pirmo reizi pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā ieradies Somijas bruņoto spēku virspavēlnieks Gustavs Haglunds. Abā valstīm ir plašas sadarbības iespējas, īpaši NATO programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros, abas piedaalījušās kopējās jūras spēku mācībās "Baltop'95", kopīgi apgūstot miera uzturēšanas operācijas, koordinējot un strādājot pie glābšanas darbu veikšanas atklātos ūdeņos. Pastāv arī teorētiska iespēja abām valstīm darboties NATO miera nostiprināšanas spēku operācijās Bosnijā, Ziemeļu brigādes sastāvā. =========================================================== <>. Tautas kustības "Latvijai" priekšsēdētājs Joahims Zīgerists, komentējot Ziedoņa Čevera iecerētās valdības neveiksmi, paziņojis, ka Saeimas balsošanas rezultāus vērtējot ar "vienu smejošu un vienu raudošu aci. Raodot tāpēc, ka Latviju tagad gaida ļoti grūti laiki. Varu tikai teikt: nabaga Latvija. Ar smejošu aci - jo, atrodoties opozīcijā, kustība "Latvijai" jau īsā laikā būs divreiz spēcīgāka nekā tagad". J.Zīgerists gribot turpināt kustības "Latvijai" palidzības kampaņu tautai. Vēl pirms Ziemassvētkiem 1000 trūcīgas latviešu ģimenes saņems prāvus pārtikas saiņus. Turklāt Zīgerists šobrīd ar kādu vācu uzņēmēju runāot par bezmaksas pārtikas produktu devu piešķiršanu gandrīz 6000 ģimenēm Latvijā. =========================================================== ASV sabiedrība "Procter & Gamble" atklājusi pārstāniecību Rīgā, kas koordinēs firmas darbību Baltijas valstīs un Baltkrievijā. =========================================================== Rīgā, Mazajā Pils ielā 5 atklāts "Polish Airlines" Latvijas birojs, lai gan aviosabiedrība Latvijā strādā jau kopš 1993.gada marta. Patlaban tā trīs reizes nedēļā organizē regulārus lidojumus no Tallnas caur Rīgu uz Varšavu un atpakaļ. =========================================================== =========================================================== Firma "I E V A N D A" izdod "N E D Ē Ļ U L A T V I J Ā" Periodisks, lakonisks informācijas biļetens par visu nozīmīgāko Latvijā. Abonementa cena USD 6.00 vai AUD 8.00 mēnesī. Īpaši abonējams pielikums "Nedēļai Latvijā" "Ī P A Š N I E K A M" par īpašumu tiesībām un apsaimniekošanu. Iznāk 2 reizes mēnesī. Abonementa maksa USD 4.00 vai AUD 6.00 mēnesī. Interesentiem izsūtām bezmaksas reklāmas eksemplārus. Pasūtinājumi adresējami: jansons@ievand.org. =========================================================== IEVANDAS ziņu dienests