=========================================================== S'AJA'S DIENA'S =========================================================== Ministru prezidents Andris S'k'e'le 6.maija' pieprasi'ja zemkopi'bas ministra un Ministru prezidenta biedra Alberta Kaula demsiju, kam A.Kauls ari' piekritis. Vienlaikus no amata atsaukts ari' koopera'cijas valsts ministrs Ja'nis Muiz'nieks un Zemkopi'bas ministrijas parlamenta'rais sekreta'rs Jevge'n'ijs Zas'c'erinskis. (Tagad no Latvijas Vieni'bas partijas valdi'ba' saglaba'jies tikai viens pa'rsta'vis - Zvejnieci'bas valsts ministrs Ivars Amolin's'.) A.S'k'e'les le'mumam atbalstu izteicis Valsts prezidents Guntis Ulmanis. Latvijas Vieni'bas partijas valde un frakcija s'odien lemj, vai aiziet opozi'cija'. Valdi'bas frakcijas uzskata, ka A.Kaula demisija valdi'bas kri'zi neizraisi's, tac'u ta' izraisi'jusi satraukumu Demokra'tiskaja' partija' "Saimnieks". A.S'k'e'le uzdevis ekonomikas ministram Guntaram Krastam uz laiku pildi't zemkopi'bas ministra un koopera'cijas valsts ministra amatu. Preses konference' A.S'k'e'le atzinis, ka jauta'jums par A.Kaula demisiju briedis jau ilgi, sava loma bijusi ari' Zemkopi'bas ministrijas izstra'da'tajam lauksaimnieci'bas likumam, ko premjers nosaucis par "Vienka'rs'i katastrofa'lu", neveiksmi'gi risina'tajai "Laukkredi'ta" lietai, A.Kaula izteikumiem par to, ka demokra'tiska' ieka'rta nav laba. Tome'r izs'k'iros'a' loma bijusi A.Kaula izteikumiem 3.maija' Skrunda', kur vin's' apvainojis valdi'bu zemnieku izni'cina's'ana' un apgalvojis, ka vin'a personiska' nosta'ja lauksaimnieci'bas jauta'jumos esot pilni'gi prete'ja valdi'bas politikai. Daudza's domstarpi'bas lauksaimnieciskajos jauta'jumos atzinis ari' A.Kauls: "Uz kompromisiem var iet li'dz ka'dam bri'dim, un tad vairs ne'. Ejot jau uz s'o koali'ciju, es zina'ju - ne uz ilgu laiku.(..) Ar savu padari'to zemkopi'bas ministra amata' esmu apmierina'ts." Premjers uzsve'ris, ka le'mumu par A.Kaula demisiju pien'e'mis vienpersoiski, bez konsulte's'ana's ar valdi'bas politiskajiem spe'kiem. Vin's' ari' mine'jis iespe'jamos zemkopi'bas ministra posten'a kandida'tus - Ma'ri Ikaunieku, Robertu Dilbu (abi no Vieni'bas partijas) un Viesturu Gredzenu (no partijas un frakcijas izsta'jies). Tautas kusti'bas "Latvijai" vadonis Joahims Zi'gerists izplati'jis pazin'ojumu, kura' piekri't A.Kaula izteikumiem part zemnieci'bas kri'zi: "Ja valdi'ba grib labu valstij, tai vajadze'tu atka'pties, cik a'tri vien iespe'jams.(..) S'k'e'le ve'sture' ieies ka' latvies'u zemnieku kapracis." Interesanti s'obri'd lasi't Ja'n'a Kinnas domas s'.g. 10.februa'ra <>: "Doma'ju, ka tikko A.Kauls pa'rliecina'sies, ka vin's' neko nevar izdari't, un tikko vin's' bu's noka'rtojis nepiecies'ama' daudzuma' personiskos dari'jumus, ta' vin's' ar skal'u dziesmu, lai saglaba'tu s'o mi'tu par sevi, aire'sies prom no S'k'e'les kug'a. Vin's' teiks: ne', s'itie visi ir ta'di, kas neko nesaprot. Man ir par maz balsu. Na'kamaja's ve'le's'ana's, kad man bu's 51 vieta parlamenta', tad gan es dari's'u." =========================================================== Oficia'la' vizi'te' Latvija' uzturas Lietuvas prezidents Al'g'irds Brazausks un vin'a meita Audrone Usoniene. Kope'ja' deklara'cija', ko paraksti'jus'i Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un Lietuvas prezidents Al'g'irds Brazausks, teikts, ka Latvija un Lietuva turpina's veicina't un padzil'ina't savstarpe'jo sadarbi'bu, lai sekme'tu savu valstu strate'g'isko me'rk'u - dros'i'bas, stabilita'tes un labkla'ji'bas cels'anu, kl'u'stot par Eiropas un transatlantisko politisko, ekonomisko un dros'i'bas struktu'ru pilntiesi'ga'm dali'bvalsti'm - sasniegs'anu. Pavisam deklara'cija' ir 23 punkti, kas saisti'ti gan ar divpuse'ja'm attieci'ba'm, gan abu valstu ve'lmi iesta'ties Eiropas Savieni'ba' un NATO. A.Brazausks ari' aicina'jis neatmest ideju par robez'u atcels'anu starp Baltijas valsti'm, ka' ari' izteicis gatavi'bu dot ieguldi'jumu Rietumu un Krievijas dialoga', jo esot svari'gi neizveidot Krievija' kl'u'dainu prieks'statu, ka ta' tiek izole'ta. =========================================================== Igaunija vienpuse'ji iesalde'jusi Igaunijas un Latvijas premjerministru 14.apri'li' Vil'n'a' pana'k'to vienos'anos par ju'ras robez'as un zvejnieci'bas stri'da atrisina's'anu, jo, pe'c Igaunijas premjerministra Ti'ta va'rdiem, esot bijus'i gadi'jumi, kad "pana'kta's vienos'ana's nav preci'zi pildi'tas, turkla't principi taja's nav preci'zi fikse'ti. Igaunija ari' pazin'ojusi, ka neielaidi's'ot Latvijas kug'us savos u'dn'os, kame'r Latvija nepiekriti's zvejas vienos'ana's noteikumiem, kurus ierosina'ja Igaunijas A'rlietu ministrija. Lai me'g'ina'u risina't proble'mas, ksas saisti'tas ar Latvijas un Igaunijas ju'ras robez'u un zvejas ka'ti'bu stri'di'gaja' teritorija' - Ri'gas ju'ras li'ci' - Latvijas un Igaunijas premjeri tiksies 12.maija' Ru'jiena'. =========================================================== Informa'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti RI'GAS BALSS, NEATKARI'GA' RI'TA AVI'ZE. IEVANDA =========================================================== ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! U Z M A N I' B U ! Ar 3.maiju "Ievandas" sniegta's zin'as "S'aja's diena's" var san'emt ari' atsevis'k'i no SVEIKS kopas. S'is kana'ls izmantojams pret ziedojumiem. Visi interesenti, kas s'aja' gada' ziedojus'i "Ievandas" zin'u dienesta un SVEIKS kopas atbalstam, var pieteikt savas E-mail adreses: jansons@ievand.org.lv. ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! ! D A Z' A' D - D O M A S <>. 1996.gada 25.ju'nija' triju Baltijas valstu prezidentiem N'ujorka' tiks pasniegtas Austrumu-Rietumu studiju institu'ta gadska'rte'ja's balvas. Ceremonijas li'dzprieks'se'de'ta'js - Norberts Klauce'ns, LR Goda konsuls C'ika'ga'. (S'is institu'ts faktisji ir pasaules konsultantu organiza'cija, kuras uzdevums ir pali'dze't Austrumu valsti'm pa'riet uz Rietumu siste'mu.) Jauta'ts, ka'pe'c balvu pasniegs'anai izve'le'ts ties'i s'is datums, N.Klauce'ns atbilde'jis: "Ta'de'ja'di Amerika un Rietumu pasaule grib demonstre't savu atbalstu Baltijas valsti'm neatkari'gi no Krievijas prezidenta ve'le's'anu rezulta'tiem. S'aja' pasa'kuma' ieejas maksa ir 1000 dola'ru no personas. Dal'u no s'iem iena'kumiem institu'ts nole'mis izlietot, lai izveidotu Baltijas fondu. Tas ari' bu'tu pamats institu'ta biroja atve'rs'anai Baltija', visticama'k - Ri'ga'. Iepla'notas ari' institu'ta strate'g'iska's grupas sana'ksmes Baltija'. Ri'ga' s'i' sana'ksme, doma'jams, notiks na'kamgad. Ta' bu's velti'ta Baltijas valstu dri'za'kai iekl'aus'anai Eiropas Savieni'ba'. Laiku pa laikam sabiedri'ba' uzplaiksni' diskusijas par to, ko dari't ar Uzvaras pieminekli Pa'rdaugava'. LNNK kongresa', piem., pien'emta rezolu'cija, kura' izteikta ve'lme s'o pieminekli nojaukt un ta' vieta' uzsta'di't Latvijas valstij ve'sturiski pien'emamu pieminekli. Roma'ns Mel'n'iks <> pauz' s'a'du viedokli: "(..) aicina'jums nojaukt padomju varu simbolize'jos'u pieminekli ir ne tikai le'ta populistiska metode, ka' piesaisti't ve'le'ta'ju uzmani'bu, bet ari' no ni'stajiem komunistiem pa'rn'emts veids, ka' ci'ni'ties ar politiskiem pretiniekiem. Atceroties ka'dreiz slaveno teicienu "nav cilve'ka, nav proble'mas", gribas vaica't, vai mazina'sies paomju varas piekrite'ju pulks, ja nebu's pieminekl'a? (..) Ja'atceras tac'u, ka' apdomju varas tieksme izsvi'trot no ve'stures gra'mata'm Latvijas Bri'vvalsts gadus radi'ja pastiprina'tu interesi par tiem, to idealiza'ciju un noteikti bija viens no stimuliem censties atjaunot valstisku neatkari'bu. Ja'atceras, lai li'dzi'ga' situa'cija' nenona'ktu ari' me's, izni'cinot visu padomisko." ===========================================================